PVN Vēsture

Pievienotās vērtības nodokļa attīstība no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām

PVN Pirmsākumi

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) koncepcijas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā. Vācu rūpnieks Vilhelms fon Sīmenss (Wilhelm von Siemens) 1918. gadā ierosināja PVN ideju kā alternatīvu Vācijas apgrozījuma nodoklim. Tomēr apgrozījuma nodoklis tika atcelts tikai 1968. gadā.

Modernā PVN variācija ir saistīta ar franču ekonomistu Morisu Lorē (Maurice Lauré), kurš pirmo reizi to ieviesa Francijas Kotdivuāras kolonijā 1954. gada 10. aprīlī. Francija ieviesa PVN iekšzemē 1958. gadā, sākotnēji mērķējot uz lieliem uzņēmumiem, bet pakāpeniski paplašinot to uz visām nozarēm.

Eiropas Attīstība

Eiropas Ekonomikas Kopiena (EEK) par prioritāti izvirzīja konkurences izkropļojumu novēršanu, ko radīja atšķirības valstu netiešo nodokļu sistēmās. 1962. gada Neimarka ziņojums (Neumark Report) secināja, ka Francijas PVN modelis ir visefektīvākā netiešo nodokļu sistēma, kas 1967. gadā noveda pie EEK direktīvām, kuras noteica PVN ieviešanu visās dalībvalstīs.

Beļģija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Rietumvācija bija starp pirmajām EEK dalībvalstīm, kas ieviesa PVN. Apvienotā Karaliste ieviesa PVN 1973. gadā pēc pievienošanās EEK.

Globālā Izplatība

Līdz 1973. gadam trīspadsmit OECD valstīs darbojās PVN sistēma. Astoņdesmitajos gados PVN izplatījās ārpus Eiropas uz tādām valstīm kā Jaunzēlande, Kanāda un Japāna. Arī bijušās sociālistiskās valstis ieviesa PVN pēc Padomju Savienības sabrukuma.

2020. gadā PVN iekasēja vairāk nekā 160 valstis. Līdz 2025. gadam šis skaits, paredzams, sasniegs 175. Gandrīz universālā PVN ieviešana visā pasaulē apstiprina tā kā dominējošā patēriņa nodokļa statusu.

PVN Latvijā

Latvija ieviesa PVN 1995. gadā. Precīzs ieviešanas mēnesis bija 1995. gada maijs. Latvijas lēmums ieviest PVN notika pārejas uz tirgus ekonomiku kontekstā pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Sākotnējā standarta PVN likme Latvijā bija 18,0%. Latvija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā, un kopš tā laika PVN noteikumi ir balstīti uz ES PVN direktīvām.

PVN Likmju Izmaiņas Latvijā

Vēsturiskās izmaiņas:
  • 1995. gads - PVN ieviešana ar 18% standarta likmi
  • 2004. gads - Samazinātās likmes 9% un 5%
  • 2009. gada janvāris - Standarta likme paaugstināta līdz 21%, samazinātā līdz 10%
  • 2011. gada janvāris - Standarta likme 22%, samazinātā 12%
  • 2012. gada jūlijs - Standarta likme samazināta atpakaļ līdz 21%

Pašlaik, 2025. gada janvārī, standarta PVN likme Latvijā ir 21,0%, kas ir virs OECD vidējā līmeņa. Latvija piemēro arī samazinātas PVN likmes 12% un 5% daudzām precēm un pakalpojumiem.

Kopš 1995. gada standarta PVN likme Latvijā ir svārstījusies starp minimumu 18,0% un maksimumu 22,0%. Šis salīdzinoši šaurais diapazons liecina par zināmu stabilitāti Latvijas kopējā PVN politikas ietvarā.

Pašreizējais Statuss

Pašlaik Latvijā ir spēkā šādas PVN likmes:

PVN likmes 2025. gadā:
  • 21% - standarta likme (lielākajai daļai preču un pakalpojumu)
  • 12% - samazinātā likme (medikamentiem, grāmatām, sabiedriskajam transportam)
  • 5% - īpaši samazinātā likme (dažiem lauksaimniecības produktiem)
  • 0% - nulles likme (eksportam, starptautiskajiem pārvadājumiem)

Pēdējā laikā ir notikušas diskusijas par iespējamu standarta PVN likmes paaugstināšanu no 21% līdz 22%, kas norāda uz pastāvīgām debatēm par optimālo PVN likmi Latvijā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc PVN tika ieviests?

PVN tika ieviests kā alternatīva apgrozījuma nodoklim, jo tas nodrošina:

  • Lielāku fiskālo efektivitāti
  • Neitralitāti starp dažādām ekonomiskajām darbībām
  • Labāku ieņēmumu mobilizāciju
  • Mazāku ekonomisko izkropļojumu

Kā PVN ietekmē ekonomiku?

PVN ietekmē ekonomiku vairākos veidos:

  • Palielina valsts ieņēmumus
  • Ietekmē patēriņa uzvedību
  • Veicina starptautisko tirdzniecību
  • Stimulē vai ierobežo noteiktas nozares

Kāpēc dažādās valstīs ir dažādas PVN likmes?

Dažādas PVN likmes pastāv dažādu iemeslu dēļ:

  • Ekonomiskās attīstības līmenis
  • Sociālie apsvērumi
  • Politiskās prioritātes
  • Starptautiskās konkurences spiediens
  • Valsts budžeta vajadzības